Kas ir kvinoja?
Citi to dēvē par graudaugu, citi to dēvē par lapu dārzeni ar ēdamām sēklām. Bet patiesībā tā ir iekļauta vienā augu dzimtā ar spinātiem – balandu dzimtā. Ēdamas arī ir šo augu lapas, bet uzturā tiek tomēr lietotas sēklas. Tai der pat nabadzīga, sausa augsne, lai izaugtu.
Jebkurā gadījumā kvinoja ir produkts, kurš ienācis Latvijā no ļoti tālām zemēm – Dienvidamerikas. Un kas tajā ir tik ļoti vērtīgs? Kvinoja pēc uzturvērtības ir ļoti bagāta un to var iekļaut ļoti daudzveidīgos ēdienos tajā ir maz ogļhidrātu un vairāk olbaltumvielu, tās sastāvā ir ap 12-18% olbaltumvielu. Olbaltumvielu ziņā pārspēj tādus produktus kā rīsus, auzas, bulguru, kviešus. Turklāt šīs olbaltumvielas ir augstas kvalitātes, jo tās piedāvā lizīnu – neaizstājamo aminoskābi, kuras nav kukurūzā, kviešos un citos graudaugos. Šis produkts ir labs saponīnu avots – tās ir fitovielas, kas palīdz novērst vēzi un sirds slimības.
Kā produkts ir ļoti viegli sagremojama un nesatur lipekli – glutēnu, kā arī satur daudz nepiesātināto taukskābju, antioksidantu, šķiedrvielu, lielisks dzelzs, kālija, magnija, cinka un citu minerālvielu avots. Satur arī mums tik ļoti nepieciešamo B vitamīnu, īpaši B6. Glāzē pagatavotas kvinojas ir ~4mg dzels – tas ir daudz vairāk kā jebkurā citā graudaugā.
Kvinoju nevar ilgi uzglabāt, jau pēc pusgada oksidējas tajā esošā ēteriskā eļļa, sēkliņas kļūst rūgtenas un nebaudāmas.
Iekļaujot šo produktu uzturā mēs ejam pretī ar vienu soli tuvāk veselīgam dzīvesveidam.
Kā pagatavot kvinoju?
Kvinoju pagatavo līdzīgi kā rīsus. Gatavošanas laiks ir atkarīgs no kvinojas veida bet, apmēram, 15–20 minūtes – parasti ir norādīts arī uz paciņas. Gatavojot uz 100 grami kvinojas nepieciešams divreiz vairāk ūdens, tātad 200 ml ūdens. Pirms vārīšanas kvinoju noskalojam vēsā ūdenī, tad ieberam katliņā, aplejam ar ūdeni un vāram. Gatavai kvinojai varam pievienot kvalitatīvu buljonu un nedaudz sāli.
Kvinoju var baudīt gan karstu, gan aukstu, kā arī kā sāļo vai saldo ēdienu ar augļiem.
Ir dažādu veidu kvinoja
Ir pieejamas četru veidu kvinoja:
- baltā
- brūnā
- sarkanā
- melnā